Aleksandra Čaka ģimenes pastkaršu albums

Albumā publicēta Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja krājuma pastkaršu kolekcija, kuras radi, draugi un paziņas sūtījušu dzejnieka ģimenei. Pastkartes kā dokumentāls sava laika un sabiedrības spogulis atspoguļo ģimenes modeli, ikdienas sīkās un svarīgās lietas.

Senākā pastkarte Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja krājumā, sūtīta Čadaraiņu ģimenei, saglabājusies no 1911. gada 24. decembra. Daudzas apsveikuma kartītes dzejnieks Aleksandra Čaks saņēma no savas daiļrades cienītājām. Meitenes rakstīja mīlestības pilnas vēstulītes, gan minot, gan neminot savus vārdus. 1937. gada Lieldienās dzejnieks saņēma apsveikumu no "divām Jelgavas meitenēm", bet Ziemassvētkos A. Čaka pastkastītē bija apsveikums no Bauskas, kur dzīvoja "kāda maza cienītāja".

Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja krājumā glabājas vairāk nekā simts dzejnieka ģimenei 20. gadsimta 20. un 30. gados sūtītas pastkartes, kas atspoguļo ne tikai apsveikumu kartīšu modes tendences, vizuālo krāsainību, bet arī sniedz vēsturisku informāciju par A. Čaka ģimenes radiniekiem, draugiem un viņu savstarpējām attiecībām. No pastkartēs rakstītajiem tekstiem iespējams uzzināt par mākslinieku un rakstnieku biedrības "Zaļā Vārna" dibināšanu un izstāžu veidošanas problēmām, par dzejnieka Jāņa Sudrabkalna ceļojumiem pa Gruziju, par dzejnieka mātes Emīlijas Lizetes Čadaraines (1875–1936) lielo vēlmi, lai viņas vienīgais dēls izvēlētos godājamu profesiju un studētu medicīnu.

Īpašas pastkartes ir sūtītas A. Čaka tēvam – drēbniekmeistaram Jānim Čadarainim (1866–1952) – ar speciāliem lūgumiem no klientēm. 1932. gada 28. novembrī no Liepājas tika saņemta pastkarte ar tekstu: "Sveiki! Es apdomājos, kad Jūs man tam kažokam tās piedurknes ar tām "kulem" negriežat, bet vienkārši gludas. Es Rīgā iebraukšu jaunnedēļ no nedeļas sākuma. Ar sveicieniem Līziņa."

Albuma atvēršanas svētki notiks 13. maijā plkst. 19:00 Rīgas Mākslas telpā. Izdevumu "Aleksandra Čaka ģimenes pastkaršu albums" iespējams iegādāties Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā (Lāčplēša ielā 48/50–14) no 14. maija.