Artmane Ziemcieši Mirkļi no manas dzīves

Vija Artmane bija ne tikai aktrise, bet gan vesela laikmeta simbols – viņu dēvēja par "Latvijas teātra karalieni" un visas Padomju Savienības mēroga zvaigzni. Viņas personība apvienoja karalisku stāju, dziļu traģismu un neticamu sievišķību.

1. Karalienes statuss un Dailes teātris
Vija Artmane gandrīz 50 gadus bija Dailes teātra vadošā aktrise. Viņas lomas, piemēram, Džuljeta Šekspīra traģēdijā vai Raimonda "Sievietē, kuru viņš meklē", kļuva par leģendām. Viņa bija Eduarda Smiļģa vēlīnā posma galvenā zvaigzne un vēlāk arī Pētera Pētersona un Arnolda Liniņa iestudējumu balsts.

2. "Dzimtā asinis" un Vissavienības slava
Lai gan Latvijā viņu mīlēja jau sen, milzīgu slavu visā PSRS viņai atnesa filma "Dzimtā asinis" (1963). Viņa kļuva par "padomju sievietes" ideālu – stipru, mīlošu un pacietīgu. Šajā laikā viņu burtiski dievināja miljoniem skatītāju no Rīgas līdz Vladivostokai.

3. "Teātris" un Džūlija Lamberte
Viņas kino karjeras virsotne neapšaubāmi ir Jāņa Streiča filma "Teātris" (1978) pēc Viljama Somerseta Moema romāna. Džūlijas Lambertes loma kļuva par Artmanes personības spoguli. Viņas teiktā frāze: "Kas ir mīlestība? Teātris. Kas ir teātris? Mīlestība!" kļuva par viņas dzīves moto. Šajā filmā viņa spēlēja kopā ar citām zvaigznēm, tostarp jauno Ivaru Kalniņu.

4. Interesanti un mazāk zināmi fakti:
• Bērnības grūtības: Viņas ceļš uz virsotni nebija viegls. Vija piedzima zemnieku ģimenē, tēvs gāja bojā nelaimes gadījumā pirms viņas dzimšanas. Bērnībā viņa strādāja par ganu meiteni un piedzīvoja lielu trūkumu.

• Ģimene un noslēpumi: Viņa bija precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru. Tikai dzīves nogalē Artmane atklāja sen glabātu noslēpumu – viņas meitas Kristiānas Dimiteres bioloģiskais tēvs patiesībā bija krievu aktieris Jevgeņijs Matvejevs (ekrāna partneris filmā "Dzimtā asinis").

• Pāreja uz Jauno Rīgas teātri: Dzīves pēdējos gados, pēc politiskajām un personīgajām pārmaiņām, viņa pameta Dailes teātri un pievienojās Jaunajam Rīgas teātrim pie Alvja Hermaņa, kur nospēlēja savu pēdējo lielo lomu izrādē "Pīķa dāma".

• Vārda maiņa: Dzīves nogalē viņa pieņēma pareizticību un kristīto vārdu Elizabete.

5. Liktenis pēc neatkarības atgūšanas
Artmanes dzīves pēdējais posms bija smags. Denacionalizācijas procesā viņa zaudēja savu dzīvokli Rīgas centrā un mūža nogali pavadīja pieticīgos apstākļos vasarnīcā Murjāņos. Sabiedrības attieksme pret viņu bija pretrunīga viņas iepriekšējā politiskā statusa dēļ (viņa bija kandidāte uz augstiem amatiem padomju laikā), tomēr viņas māksliniecisko ģēniju neviens neuzdrošinājās apšaubīt.

Vija Artmane, Lilita Bērziņa un Lāsma Kugrēna veido unikālu Latvijas teātra "zelta ķēdi" – katra ar savu stilu, bet visas ar milzīgu, aristokrātisku pašcieņu.